Mākslas terapija
Mākslas terapija ir veselības aprūpes joma, kurā radošais process tiek apvienots ar terapeitisku sarunu. Tā ir gan mākslinieciska, gan klīniska prakse, balstīta zinātnē, neirobioloģijā un pārliecībā, ka radīšanas process var pārveidot pieredzi un līdzsvarot nervu sistēmu.
Droša telpa izpausmei un līdzsvaram
Fragmenti no video "Mākslu terapija" | Autors: Helvijs Burka | 2019 Apskatīt video
Pieaugušajiem
-
atjauno kontaktu ar ķermeni un sajūtām,
-
nomierina nervu sistēmu,
-
palīdz mainīt automātiskas reakcijas, kas radušās pēc traumas,
-
attīsta emocionālu noturību un līdzsvaru,
-
paplašina sajūtu pieredzi un radošumu.
-
-
Jūti, ka sarunu terapija vairs nav pietiekama;
-
Vēlies sevi izzināt caur radošu un praktisku pieredzi, ne tikai domām;
-
Piedzīvota trauma, zaudējums vai ilgstošs stress, un grūti piedzīvot drošību.
-
Izjūti trauksmi, panikas lēkmes vai nemiers, ko grūti kontrolēt domas, emocijas.
-
Novēro depresijas simptomus, tukšuma sajūtu, motivācijas trūkumu.
-
Piedzīvo grūtības attiecībās — pārlieku pielāgošanās, grūtības noteikt robežas vai paust vajadzības.
-
Izjūti psihosomatiskas sāpes vai spriedze ķermenī, ko nevar izskaidrot tikai ar fiziskiem cēloņiem.
-
Piedzīvo pārgurumu, izdegšanu, miega traucējumus, emocionālu pārslodzi.
-
Ir zems pašvērtējums, sajūta, ka “neesmu pietiekams”.
-
Vēlies attīstīt radošumu, iekšējo brīvību un pašizpausmi, spēju uzticēties sev.
-
Pusaudžiem
Pusaudža gadi ir laiks, kad viss mainās — ķermenis, emocijas, domas, attiecības un identitāte.
Dažkārt šīs pārmaiņas ir pārāk intensīvas, lai tās izturētu vienatnē. Mākslas terapija pusaudzim palīdz sakārtot iekšējo pasauli, kurā valda gan haoss, gan vēlme pēc skaidrības.
-
Uzlabojas emocionālais līdzsvars un pašregulācija
-
Samazinās trauksme, spriedze un dusmas
-
Attīstās pašvērtējums, ticība savām spējām
-
Uzlabojas attiecības ar ģimeni un vienaudžiem
-
Pieaug radošums, elastība un spēja risināt problēmas
-
Pusaudzis kļūst mierīgāks, pārliecinātāks un autentiskāks
-
-
piedzīvo emocionālas grūtības — trauksme, aizkaitināmība, noslēgšanās, depresīvas sajūtas.
-
piedzīvo stresu par grūtiem notikumiem - šķiršanos ģimenē, zaudējumus vai traumas;
-
piedzīvo grūtības skolā — zems pašvērtējums, uzmanības vai uzvedības grūtības, pārgurums, motivācijas trūkums;
-
grūti veidot attiecības ar vienaudžiem vai vecākiem;
-
nespēj vai nevēlas runāt par savām sajūtām, bet tās izpaužas uzvedībā;
-
ir paškaitējoša uzvedība, dusmu uzliesmojumi vai emocionāla noslēgtība;
-
izjūt satraukumu par nākotni, identitāti, ķermeni vai piederību;
-
izjūt miega grūtības, somatiskus simptomus (sāpes, reiboņi u.c.), kas saistīti ar stresu;
-
vēlas attīstīt pašizpausmi, radošumu, iekšējo brīvību un ticību sev.
-
“Māksla palīdz ieraudzīt, ka emocijas ir īstas un mainīgas, tās var izteikt, izdzīvot un pārvērst.”
