Mākslu terapija bērniem un pusaudžiem
Mūsdienu bērnu un pusaudžu garīgās veselības aprūpē arvien skaidrāk kļūst redzams, ka vien ar sarunu metodēm nepietiek. Liela daļa bērnu un jauniešu nespēj izteikt emocijas, pārdzīvojumus un traumatiskās pieredzes vārdos. Šeit nozīmīgu lomu ieņem mākslu terapija — klīniski pamatota, uz pierādījumiem balstīta terapijas forma, kas izmanto radošos procesus kā terapeitisku instrumentu.
Mākslu terapija palīdz bērniem un pusaudžiem, kuri:
nespēj izteikt pieredzi vārdos, bet var to attēlot vizuāli, kustībā, mūzikā vai lomās;
piedzīvo trauksmi, somatizāciju, pašregulācijas grūtības;
izjūt kaunu, vainas sajūtu, dažādas aizsargreakcijas, kas traucē ikdienas funkcionēšanā;
ir piedzīvojuši emocionālu vai fizisku vardarbību, kā rezultātā saglabājas automātiskas aizsargreakcijas, apdraudējuma izjūta, grūtības atjaunot drošību;
cieš no uzvedības traucējumiem, iekšēji vērstas agresijas vai paškaitējuma.
Radošais process aktivizē smadzeņu emocionālos, sensoros un kognitīvos tīklus, veicinot emocionālo regulāciju, stresa samazināšanos, attiecību un drošas piesaistes veidošanos, introspekciju un refleksiju, ķermeniskās pieredzes integrāciju.
Pētījumi (Kaimal et al., 2016; Stuckey & Nobel, 2010; Koch et al., 2019) norāda, ka:
radoša darbība samazina stresa hormonu līmeni, īpaši kortizolu;
tā aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu, nomierinot ķermeni;
uzlabo problēmu risināšanas spējas, jo stimulē elastību smadzeņu reakcijās;
veicina emocionālo apstrādi, drošības atjaunošanos;
uzlabo sociālo saikni un savstarpējo empātiju.
Pēc būtības radošais process ir neirobioloģisks regulācijas instruments, kas izcili papildina tradicionālo psihoterapiju.
Radošuma un izpausmes vērtība
Mākslas terapija ļauj izteikt emocijas, kuras ir grūti izteikt vārdos un dod iespēju "aplūkot" savas grūtības no malas. Radošais process apvieno emocionālo, kognitīvo un ķermenisko pieredzi, veicinot spontanitāti un iespēju grūtības transformēt. Klients var piedzīvot patiesas sajūtas šeit un tagad, tās izpaust un integrēt, saglabājot daļu kontroles pār savu iekšējo pasauli.
Ķermeniskā un ne-verbālā mijiedarbība
Terapeiti norāda, ka darbībā (zīmējot, kustoties, spēlējot mūzikas instrumentus, spēlējot drāmu) klients var atklāt automātiskās reakcijas un neapzinātus uzvedības modeļus. Mākslas terapija var palīdzēt mazināt gan mentālus, gan fiziskus simptomus, kas sniedz plašākas iespējas palīdzēt somatizācijas grūtību gadījumā. Ķermenim un psihei sadarbojoties tiek veicināta nervu sistēmās stabilizēšana, kā rezultātā izmaiņas notiek arī netieši iedarbojoties uz problemātiku. Klients jūtas spēcīgāks, drošāks un spējīgāks veikt izmaiņas ikdienas paradumos, kas ved pie izmaiņām veselībā un pašizjūtā.
No pieredzes zinu, ka mākslu terapija palīdz sarežģītu grūtību gadījumos: samazinās trauksme, nomāktība, automātiskās destruktīvās darbības (piemēram, paškaitējums) kļūst retākas, bet jūtas un iekšējās pasaules resursi kļūst pieejamāki un pusaudzis par tiem spēj runāt, atrast vārdus. Vecāki, kas iesaistīti terapijā, saņem ne tikai zināšanas par pusaudžu mentālo veselību, bet arī paši atrod atbildes uz sev būtiskiem jautājumiem emocionālā regukācijā un kā veidot pietiekami drošu piesaisti ar bērnu. Mākslas terapija ir spēcīgs un efektīvs, radošs instruments, kas sniedz bērniem un pusaudžiem iespēju droši izpausties, regulēt emocijas un radīt pārmaiņas.