Kā māksla uzlabo veselību? PVO atklāj pārsteidzošus datus

WHO skopinga pārskata atziņas par mākslas ietekmi uz fizisko un psihisko veselību

1. gadā Pasaules Veselības organizācija (WHO) publicēja plašu zinātnisku pārskatu “What is the evidence on the role of the arts in improving health and well-being? A scoping review”. Tas apvieno vairāk nekā 900 pētījumus, pierādot, ka mākslas aktivitātes — zīmēšana, mūzika, deja, literatūra un mākslas terapija — ir būtisks resurss veselības uzlabošanai.

Galvenais secinājums: Māksla nav tikai radoša izklaide. Tā ir efektīva, pierādījumos balstīta metode veselības veicināšanai, slimību profilaksei un emocionālās labizjūtas uzlabošanai.

Ko WHO pētījums atklāj par mākslas ietekmi uz veselību?

WHO identificē vairākus mehānismus, kā māksla ietekmē cilvēku:

1. Bioloģiskā ietekme: smadzenes un hormoni reaģē uz radošumu

Pētījumi parāda, ka mākslas procesi:

• samazina kortizola līmeni (stresa hormonu)

• aktivizē dopamīnu un serotonīnu

• uzlabo neiroplastiskumu — spēju smadzenēm atjaunoties

• stabilizē pulsu un elpošanu

Regulāras mākslas aktivitātes reāli ietekmē nervu sistēmas darbību un mazina spriedzi.

2. Psiholoģiskā ietekme: emociju apstrāde un līdzsvars

Mākslas prakses palīdz:

• apstrādāt sarežģītas emocijas

• mazināt trauksmi un depresiju

• stiprināt identitāti un pašvērtējumu

• uzlabot emocionālo pašregulāciju

Īpaši efektīvas ir strukturētas terapijas formas — mākslas terapija, mūzikas terapija, deju-kustību terapija, drāmas terapija u.c.

3. Sociālā ietekme: piederības sajūta un kopienas spēks

Māksla veicina:

• savstarpējo iesaisti

• atbalsta tīklu veidošanu

• sociālās izolācijas mazināšanu

Grupu mākslas aktivitātes īpaši efektīvas vecāka gadagājuma cilvēkiem, jauniešiem un garīgās veselības pacientiem.

4. Uzvedības izmaiņas: motivācija un veselīgi ieradumi

Radoša pašizpausme var palīdzēt:

• veidot motivāciju dzīvesveida pārmaiņām

• attīstīt radošo domāšanu

• stiprināt problēmu risināšanas prasmes

Mākslas aktivitātes palīdz cilvēkiem kļūt elastīgākiem un atvērtākiem pārmaiņām.

Kuras mākslas jomas visvairāk ietekmē veselību?

Vizuālā māksla

• mazina trauksmi

• uzlabo koncentrēšanos

• palīdz piekļūt emocijām un traumām drošā veidā

Mūzika

• mazina sāpes un stresu

• uzlabo miegu

• stabilizē autonomo nervu sistēmu

Deja un kustība

• uzlabo līdzsvaru starp simpātisko un parasimpātisko sistēmu

• mazina PTSD simptomus

• uzlabo motorās funkcijas Parkinsona slimības pacientiem

Rakstīšana un biblioterapija

• uzlabo pašrefleksiju

• mazina depresijas simptomus

• palīdz strukturēt domas un pieredzi

WHO tiek uzsvērts, ka mākslai jābūt iekļautai veselības aprūpes un sabiedrības labklājības sistēmās.

Pārskatā sniegti vairāki ieteikumi:

• slimnīcām, skolām un sociālajiem dienestiem kā integrēt mākslas programmas

• ārstiem un terapeitiem sadarboties ar mākslas terapijas speciālistiem

• veidot sabiedrības veselības iniciatīvas, kas ietver radošumu

Mākslas terapija tiek atzīta kā efektīva metode pacientiem ar hroniskām slimībām, psihiskās veselības grūtībām, traumām un neirotiskiem ar stresu saistītiem traucējumiem.

Kāpēc tas ir svarīgi tieši tagad?

Mūsdienu cilvēks piedzīvo:

• augstu stresu

• informācijas pārslodzi

• sociālo izolāciju

• hronisku trauksmi

Māksla ir viens no retajiem resursiem, kas vienlaikus ietekmē ķermeni, smadzenes, emocijas un sociālo funkcionēšanu.

Māksla ir kas vairāk kā tikai patīkams hobijs, tā ir veselības profilakse ikdienā. WHO skopinga pārskats skaidri parāda — māksla ir spēcīgs veids, kā uzlabot veselību un labklājību visos dzīves posmos.
Radošums palīdz smadzenēm atjaunoties, mazina stresu, uzlabo emociju apstrādi un palīdz veidot jēgpilnu, sabalansētu dzīvi.

Atsauce

Fancourt, D., & Finn, S. (2019). What is the evidence on the role of the arts in improving health and well-being? A scoping review. World Health Organization. Regional Office for Europe.