Trauma un maņas: kā mākslas terapija dziedina
Trauma un ilgstošs stress maina to, kā cilvēks jūtas savā ķermenī un kā regulē emocijas, ko domā, kā uzvedas. Pēc traumatiskas pieredzes cilvēki bieži zaudē kontaktu ar savām sajūtām, ķermeni un iekšējo drošības sajūtu. Var zust iekšējā drošība, mazinās apzinātība, sāk dominēt automātiskas reakcijas — bēgšana, sastingums, uzbrukums (Porges, 2011; van der Kolk, 2014). Bieži vien cilvēks nodara pāri sev un citiem, kaut to nevēlas. Cilvēks kļūst neiejūtīgs pret sevi un citiem, jo tas uz brīdi ir vienīgais veids kā izdzīvot. Vai gluži pretēji - kļūst emocionāli ļoti jūtīgs un nespēj veikt savus ikdienas pienākumus. Tie ir pirmie vēstneši, ka terapija tev ir vajadzīga un būs labs ieguldījums labbūtības atjaunošanā. Grūtības nav pret cilvēku, grūtībās ķermenis dod signālus, ka šādi dzīvot vairs nevar. Pirmais solis ir izvēle kaut ko mainīt, nākošais - ieklausīšanās sevī, apzinātības atjaunošana, jaunas pieredzes izvēle.
Mākslas terapija piedāvā drošu, pakāpenisku, ķermenim un psihei draudzīgu veidu, kā atjaunot šo saikni. Strādājot ar attēlu, kustību, faktūrām un krāsām, atjaunojas sajūtas, mazinās trauksme un tiek atgūts emocionāls līdzsvars. Mākslas terapijas ir efektīvs terapijas virziens traumas psihoemocionālo seku mazināšanā (Malchiodi, 2020; Hinz, 2019). Mākslas terapijā caur radošu un praktisku darbību iedrošinu klientu izmēģināt, iztēloties, iejusties vēlamajā. Tādā veidā smadzenes un ķermenis pierod, gūst apstiprinājumu, un pārmaiņas ārpus terapijas kļūst iespējamas. Drošā, strukturētā radošā darbībā ir iespējams atjaunot kontaktu ar sevi, mācīties ķermeņa signālus un veidot jaunu iekšējo regulāciju. Uzzini, kā mākslas terapija palīdz pārstrādāt traumu, mazināt ķermeņa spriedzi un atjaunot emocionālo līdzsvaru, izmantojot radošus, maņu balstītus uzdevumus.
Kā mākslas terapija darbojas?
1. Maņu (sensorā) aktivizācija palīdz regulēt nervu sistēmu
Trauma nav tikai psiholoģiska pieredze – tā tiek “ierakstīta” ķermenī un nervu sistēmā. Darbs ar maņu stimuliem — pieskārienu, ritmu, kustību, krāsu, tekstūru — aktivizē smadzeņu sensorās un motorās sistēmas, kas tieši saistītas ar emocionālo pašregulāciju. Tādā veidā klients piedzīvo jaunas, patīkamas sajūtas, kas “pārraksta” esošās negatīvās, uzkrājot jaunus sajūtu resursus emocionālai pašregulācijai.
Šāda pieeja atbilst Sensori-motorās psihoterapijas un polivagalās teorijas principiem (Ogden, Minton & Pain, 2006; Porges, 2011), kas uzsver:
drošības sajūta vispirms rodas ķermenī;
maņu pieredze var mazināt pārstimulāciju vai sastingumu;
nervu sistēmas pašregulācijas atjaunošanā vienlīdz nozīmīga ir spēja atjaunot un noturēt drošību, kā arī grūtību paušana drošā veidā.
2. Mākslas materiālu izmantošana ļauj droši izpētīt reakcijas pēc traumas
Traumas gadījumā valodas zonas smadzenēs tiek īslaicīgi bloķētas (van der Kolk, 2014). Tas nozīmē, ka runāt par notikušo ne vienmēr ir iespējams. Strādājot ar līnijām, tēliem, krāsām, tiek radīts drošs ietvars sarežģītām situācijām un grūtām emocijām. Turklāt, kustība un ritms palīdz mazināt spriedzi (Koch et al., 2019), strukturēti vingrinājumi sniedz paredzamību, radoši eksperimenti nostiprina autonomiju un kompetenci — pretstatu traumai.
Mākslas terapija:
ļauj vizuāli un sensori izteikt neapzinātas emocijas, piemēram klientam lūdzot izvēlēties materiālu vai krāsu, kas vistuvāk atbilst grūtības sajūtai un pārveidojot to.
dod iespēju apgūt tēlainu un rotaļīgu veidu, kā droši piekļūt iekšējām pieredzēm un transformēt tās,
darbojas papildinoši verbālajai terapijai — māksla dod iespēju “runāt” par to, kam vārdus atrast ir pārāk grūti;
praktisks radošs darbs ar problēmu klientam atjauno kontroles izjūtu un drošību.
Pētījumi norāda, ka radoša darbība aktivizē smadzeņu labās puslodes darbību, kas iesaistītas emocionālajā apstrādē, mazina stresa reakcijas un palīdz veidot jaunus rīcības scenārijus ar iztēles palīdzību. Attēls kļūst par tiltu starp iekšējo pieredzi un apzināšanos. Terapeita vadīta refleksija palīdz pamanīt neapzinātās sajūtas, veidot skaidrību par uzvedības modeļiem, integrēt pieredzi un veidot emocionālu noturību.
Radošais process nav tikai “zīmēšana” — tas ir dziļš un zinātniski pamatots instruments, kas vienlaikus aktivizē prātu, maņas un ķermeni, radot telpu dziedināšanai. Mākslas terapija ir droša un radoša pieeja trauma ārstēšanā, jo tās ietvarā ir iespēja klients ātri atpazīst sava ķermeņa robežas un nervu sistēmas vajadzības. Tā ļauj pakāpeniski atjaunot spēju sajust, regulēt emocijas un atgūt kontaktu ar sevi.
Radošie uzdevumi ikdienai
Drošā vieta krāsās – izvēlies krāsas, kas asociējas ar drošību, un izkrāso lapu ar plūstošām kustībām.
Harmoniska līnija – 2 minūtes velc mierīgu, harmonisku līniju pa lapu, sinhronizē to ar elpošanu.
Tekstūru karte – izmanto materiālus ar atšķirīgām faktūrām (papīrs, audums, follija, u.tml.) un izveido savu “sajūtu karti”.
Ķermeņa sajūtu skice – uzzīmē, kurā vietā ķermenī šobrīd jūti spriedzi vai mieru.
Resursu kolāža – izmanto attēlus no žurnāla un vizualizē atbalstu, spēku vai mieru.
Izmēģini mākslas terapijas uzdevumus un atklāj, kā radošums maina tavu pašsajūtu.
Literatūra
Hinz, L. D. (2019). Expressive therapies continuum: A framework for using art in therapy (2nd ed.). Routledge.
Malchiodi, C. A. (2020). Trauma and expressive arts therapy: Brain, body, and imagination in the healing process. Guilford Press.
Ogden, P., Minton, K., & Pain, C. (2006). Trauma and the body: A sensorimotor approach to psychotherapy. W. W. Norton & Company.
Porges, S. W. (2011). The polyvagal theory: Neurophysiological foundations of emotions, attachment, communication, and self-regulation. W. W. Norton & Company.
Siegel, D. J. (2010). The mindful therapist: A clinician’s guide to mindsight and neural integration. W. W. Norton & Company.
Basel van der Kolk, B. A. (2014). The body keeps the score: Brain, mind, and body in the healing of trauma.
Zaidel, D. W. (2014). Creativity, brain, and art: Biological and neurological considerations. Frontiers in Human Neuroscience, 8, 389. https://doi.org/10.3389/fnhum.2014.00389